Piena dziedzeru slimības, to diagnostikas iespējas un krūts dziedzera vēža profilakse.

Piena dziedzeru izmeklēšanas pamatmetodes ir ultrasonogrāfija un mammogrāfija. Meitenēm un jaunām sievietēm krūtis izmeklē sonoskopiski, bet no 40 gadu vecuma kā pirmo metodi pielieto mammogrāfiju, bet kā palīgmetodi- ultrasonogrāfiju.

Kāpēc tad meitenēm un jaunām sievietēm diagnostiku sāk ar ultraskaņu, nevis ar mammogrāfiju?

Mammogrāfija ir izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantots rentgenstarojums, kas, lai arī jaunajās aparatūrās ir neliels, ir kaitīgs cilvēka organismam. Tādēļ jaunas meitenes un sievietes reproduktīvā vecumā būtu ieteicams pēc iespējas pasargāt no šī kaitīgā starojuma. Svarīgi, ka krūts vēža saslimstība jaunām sievietēm ir salīdzinoši neliela. Taču jāievēro, ka pēdējos gados arī krūts vēzis kļūst arvien “jaunāks”. Tādejādi arī jaunām sievietēm var tikt veikta mammogrāfija, ja tas ir nepieciešams. To nosaka speciālists. Ja ultrasonogrāfijā rodas aizdomas par krūts dziedzera vēzi, tad tā tiek veikta obligāti.

Krūts vēža profilakses nolūkos mammogrāfiju ieteicams veikt reizi divos gados. Ja ir aizdomas par jaunveidojumu krūtī, tad to, protams, izdara nekavējoties. Patreiz mammogrāfijas skrīnings sievietēm no 50 līdz 69 gadu vecumam ir valsts programma. Taču ne visas sievietes to izmanto. Tas gan bieži ir saistīts ar ekonomiskām grūtībām, jo ne katra sieviete var nokļūt līdz vietai, kur var veikt mammogrāfijas izmeklējumus, jo, piemēram, Saldū jau daudzus gadus nav pieejami mammogrāfijas izmeklējumi. Tādejādi sievietēm, lai veiktu valsts apmaksāto izmeklējumu, jādodas uz Dobeli, Liepāju, Jelgavu, Rīgu vai vēl kādu citu pilsētu, kur šie izmeklējumi ir pieejami. Pārvietojamā mammogrāfa pakalpojumi ir nepietiekami, lai aptvertu visu kontingentu. Jāievēro, ka sievietēm, kurām vēl nav iestājusies menopauze, šis izmeklējums ir veicams noteiktās menstruālā cikla dienās.

Ja mammogrāfijā tiek atklāts veidojums krūtī, obligāti jāveic ultrasonogrāfijas izmeklēšana, jo katrai metodei ir sava attēla veidošanās specifika. Tā jebkurš blīvs objekts mammogrāfijā redzams kā gaišs aizēnojums, bet ultrasonogrāfijā, pateicoties dažādu veidojumu blīvumam, to izskats atšķiras. Tādejādi gan cista, gan labdabīgs veidojums- fibradenoma, rentgenuzņēmumā nav diferencējami viens no otra, turpretī ultrasonogrāfijas attēlā cista ir melna, bet fibradenoma būs gaišāka par cistu, toties tumšāka par dziedzeraudiem.

Abām metodēm ir arī savas attēla īpatnības, kas ļauj ārstam veikt diagnostiku un noteikt- vai jaunveidojums ir labdabīgs, vai arī ļaundabīgs. Par to spriež gan pēc veidojuma formas, gan kontūras, gan struktūras. Labdabīgie veidojumi- kā cistas un fibradenomas tiek novēroti noteiktā laika periodā. Ja tie nemaina savu formu, struktūru un strauji nepalielinās, tad tos nesteidzas operēt, jo jebkura krūts dziedzera traumatizācija var provocēt vēža attīstību. Ja mammogrāfijas vai ultrasonogrāfijas diagnostikā rodas aizdomas par ļaundabīgu procesu, tad nekavējoties paciente tiek sūtīta padziļinātai onkologiskai izmeklēšanai. Veicot biopsiju, tiek nodrošināta veidojuma šūnu histoloģiska izmeklēšana.

Attīstoties ultrasonogrāfijas tehnoloģijām, aizvien mazāki veidojumi tiek diagnosticēti krūts saslimšanu gadījumā. Var rasties jautājums, kāpēc sievietēm jāstaro krūtis ar mammogrāfijas metodi, ja vēzi jau no dažu milimetru izmēra var diagnosticēt ar ultrasonogrāfijas metodi. Diemžēl krūts vēža formas ir dažādas. Ne visiem ļaundabīgiem krūts audzējiem ir mezgla forma, pastāv infiltratīvie krūts vēži un piena vadu vēži, ko agrīni nevar diferencēt ar ultrasonogrāfijas metodi. Turpretī mammogrāfijas attēlā ir redzamas agrīnas pazīmes, kas rada aizdomas par šo vēža formu klātbūtni.

Īpaša uzmanība jāpievērš palielinātiem limfmezgliem padusēs, jo tas var būt pirmais redzamais simptoms krūts vēža gadījumā.

Ļoti izplatīta piena dziedzeru slimība ir mastopātija. Tā ir labdabīga krūts dziedzeru saslimšana, kas saistīta ar sievietes iekšējās sekrēcijas dziedzeru, it īpaši dzimumdziedzeru funkcijas traucējumiem. Parasti izmaiņas krūts dziedzeros ir labdabīgas, tikai retos gadījumos tās var pāriet uz kādu no ļaundabīgām krūts slimībām. Ļoti bieži stress var radīt olnīcu disfunkciju, kas savukārt veicina mastopātijas rašanos. Mastopātijai bieži ir psiholoģiskas dabas iemesli- konflikti darbā un mājās, disharmonija seksuālās attiecībās. Par iemeslu mastopātijai var būt arī citu endokrīno dziedzeru darbības traucējumi, piemēram, vairogdziedzera slimības. Mastopātijas gadījumā sievietei ir piebrieduši krūts dziedzeri apmēram nedēļu pirms menstruācijām, kas var būt gan sāpīgi, gan nesāpīgi. Krūtīs tausta neregulārus sabiezējumus un dažāda lieluma un formas mezglus, kas var būt asimetriski abās pusēs. Iespējami izdalījumi no krūts galiem, kas mastopātijas gadījumā ir caurspīdīgi vai dzeltenīgi. Ja šie izdalījumi ir asiņaini vai brūni, tas rada aizdomas par daudz nopietnāku procesu.

Ar mastopātiju sievietes var slimot jebkurā vecumā, biežāk tas ir no 20 līdz 30 gadu vecumam. Šī slimība var skart gan dzemdējušas, gan nedzemdējušas sievietes. Jo vecāka ir sieviete, jo uzmanīgāk jāvērtē izmaiņas krūts dziedzera audos, jo pēc menopauzes vēža risks pieaug.

Mammogrāfijas attēlos mastopātijas gadījumā redz blīvus dziedzeraudus un fibrozas šķiedras, uz šāda fona ne vienmēr iespējams diferencēt kādu citas dabas veidojumu. Tāpēc obligāti ārsts radiologs rekomendē papildus veikt ultrasonogrāfiju, jo ar šo metodi ļoti labi var noteikt dažāda rakstura veidojumus uz dziedzeraudu fona.

Secinājumi ir sekojoši-

  1. Šīs abas metodes- mammogrāfija un ultrasonogrāfija neaizstāj viena otru, bet gan papildina.

  2. Regulāras krūts dziedzera profilaktiskas pārbaudes ļauj savlaicīgi atklāt krūts dziedzera vēzi un, veicot nepieciešamo ārstēšanu, tiek saglabātas darbaspējas un dzīves kvalitāte pēc saslimšanas.

  3. Mans ieteikums- arī jaunām sievietēm reizi gadā veikt profilaktisku piena dziedzeru ultrasonogrāfiju, jo krūts vēzis sākuma stadijās ir nesāpīgs, un ne vienmēr, it sevišķi lielās krūtīs, to var savlaicīgi sataustīt.

Mīlēsim sevi un rūpēsimies par savu un savu tuvinieku veselību!

Ārste radioloģe, Ināra Atteka.