Ultrasonogrāfijas metode, kā viena no vizuālās diagnostikas metodēm, raksturīga ar salīdzinoši nelielo izmaksu līmeni, pieejamību, nesāpīgumu (kas nav mazsvarīgi- īpaši bērniem), savukārt augsti profesināls ārsts jums ieteiks kādu no vēlamajiem diagnozes precizēšanas izmeklējumu veidiem (magnētiskā rezonanse, datortomogrāfija), ja tādi būs nepieciešami, kā arī ieteiks labākos speciālistus, pamatojotie uz ilgtermiņa pieredzi un sadarbību.
Ar ultrasonogrāfijas metodi var izmeklēt sekojošus vēdera dobuma orgānus- aknas, žults pūsli, aizkuņģa dziedzeri, liesu, nieres, urīnpūsli un prostatu (vīriešiem)- blīvos vai šķidrumu saturošos orgānus.
Šķidrumu saturošiem orgāniem kā žultspūslis un urīnpūslis ir nozīmīgi izvērtēt sieniņas biezumu, tās vienmērīgumu. Hronisku iekaisumu gadījumos tā kļūst biezāka, nelīdzena, savukārt akūtu iekaisumu gadījumos, kā piemēram, holecistīts- sieniņa ir trīsslāņaina, ir iespējams noteikt šķidrumu vai infiltrātu ap to. Būtiski ir vizualizēt piesienas veidojumus- polipus vai citus labdabīgus vai ļaundabīgus veidojumus, kuriem ir savas ultrasonogrāfiskās pazīmes, saskaņā ar kurām var spriest par tā dabu un diagnozi. Žultspūšļa vai urīnpūšļa lumenā iespējams novērtēt arī ar sieniņu nesaistītas struktūras- akmeņus, smiltis vai citas sīkas struktūras, kuras diagnosticē žultspūšļa vai urīnpūšļa iekaisumu gadījumos. Ar ultrasonogrāfijas metodi iespējams vizualizēt sabiezētu žulti (sladžu). Urīnpūšļa slimību gadījumā iespējams novērtēt tā funkciju, nosakot atlieku urīnu pēc mikcijas (urīna pilnīgas izvadīšanas), normas gadījumā pūslim jābūt tukšam. Atlieku urīns liecina vai nu par paša urīnpūšļa tonusa izmaiņām, vai arī par atteces traucējumiem citu orgānu stāvokļa dēļ, kā piemēram, prostatas labdabīgu vai ļaundabīgu audzēju gadījumos, kā arī citu prostatas saslimšanu gadījumos vīriešiem.
Aknas ir viens no lielākajiem vēdera dobuma blīvajiem orgāniem. Ar ultrasonogrāfijas metodi iespējams izvērtēt tās struktūru. spriest par tās blīvumu- ehogenitāti, kura ievērojami ir paaugstināta pie aknu aptaukošanās procesiem, bet ievērojami pazemināta pie akūtiem iekaisumiem, piemēram, akūtu hepatītu gadījumos. Par aknu audu elasticitāti var spriest pēc asins plūsmas aknu vēnā- normā tai ir trīsfāzisks raksturs. Ja šī plūsma aknu vēnā kļūst divfāziska vai monofāziska, tas liecina par aknu audu elasticitātes pazemināšanos, kas parasti notiek aknu aptaukošanās, hronisku hepatītu vai aknu cirozes gadījumos. Aknās iespējams diagnosticēt jebkuru tilpuma procesu- tās var būt aknu cistas, solitāri veidojumi- labdabīgi vai ļaundabīgi aknu audzēji, metastāzes. Ar ultraskaņas izmeklēšanas metodi var tikt vizualizēti lokāli iekaisuma perēkļi- abscesi. Ir būtiski izvērtēt aknu apjomu- vai nav orgāna sarukuma pazīmes, kā arī vizualizēt orgāna malas- vai tās ir līdzenas vai nelīdzenas. Ar ultrasonogrāfijas metodi var vizualizēt aknu žults vadus un kopējo žults vadu- vai tie ir normāla platuma, vai to lumenā nav kāda sveša struktūra, piemēram, akmeņi vai arī audzēji. Tāpat var izvērtēt aknu vārtu asinsvadu stāvokli, piemēram paplašināta portālā (aknu vārtu) vēna var netieši norādīt uz sirds slimībām vai aknu audu elasticitātes pazemināšanos cirozes gadījumā, kad pieaug pretestība pašās aknās. Izmantojot doplerogrāfijas metodi, tiek mērītas gan lielo, gan mazo asinvadu plūsmas, kas ļauj precizēt diagnozi saslimšanu gadījumos. Doplerogrāfija ir asinsvadu izmeklēšana ar ultrasonogrāfijas metodi, kura reģistrē asins plūsmas virzienu un ātrumu asinsvados. Speciālists novērtē plūsmas raksturu, kas ļauj spriest (noteikt diagnozi) par slimības izraisītām pārmaiņām un funkcionālo stāvokli asinsvados, kā arī ļauj spriest par orgāna vai audzēja apasiņošanas raksturu.
Aizkuņģa dziedzeris ir orgāns, kas novietots aiz kuņģa, tā galviņa sasniedz aknu vārtus, bet astes daļa atrodas tuvu liesai. Ar ultrasonogrāfijas metodi iespējams diagnosticēt aizkuņģa dziedzera akūtus un hroniskus iekaisumus, tilpuma procesus- cistas, labdabīgus vai ļaundabīgus audzējus.Tā izmeklēšanu visbiežāk apgrūtina zarnu gāzes, tāpēc cilvēkiem, kuri cieš no meteorisma, būtu vēlams dažas dienas pirms izmeklēšanas lietot uzturā pārtiku, kas nerada zarnu uzpūšanos. Ārsti rekomendē lietot aktivēto ogli (bezrecepšu medikaments, kas saista un izvada no organisma dažādas toksiskas vielas).
Nieres ir pāra orgāns, kas novietotas tuvāk mugurējai sienai retroperitoneālajā telpā (tas ir aiz vēderplēves dobuma). Ar ultraskaņas metodes palīdzību iespējams noteikt nieru izmērus, izvērtēt tās ārējo kontūru, noteikt funkcionālo slāņu (centrālās zonas un parenhīmas) attiecības, kuras izmainās akūtu un hronisku iekaisumu gadījumā. Tāpat var izvērtēt nieru bļodiņu stāvokli, vai tās nav paplašinātas sakarā ar mehānisku nosprostojumu, kas rada urīna atteces traucējumus. Tie var būt akmeņi urīnceļos, audzēji pašā urīnvadā vai urīnpūslī, kā arī ārpus urīnsistēmas novietoti audzēji, kas nospiež urīnvadus. Sievietēm biežāk tie ir ginekoloģiskas dabas, turpretī vīriešiem- prostatas audzēji, bet var būt arī citas izcelsmes audzēji. Nereti urīna atteces traucējumi rodas grūtniecēm trešajā grūtniecības trimestrī. Tāpat nierēs sonogrāfiski var konstatēt cistas vai solitārus veidojumus, nierakmeņus, noteikt iedzimtas nieru patoloģijas. Ir svarīgi novērtēt virsnieru rajonus, jo arī tajos var veidoties audzēji vai citas izmaiņas.
Prostata jeb priekšdziedzeris ir orgāns, kas vīriešiem novietots zem urīnpūšļa. Caur tā centrālo daļu iet urīnizvadkanāls. Palielinoties priekšdziedzerim, var tikt nospiests urīnizvadkanāls, un rodas urīna retence jeb aizture, kas klīniski izpaužās kā bieža urinācija, arī naktīs, urīna strūkla kļūst vājāka. Prostatas palielināšanos var izraisīt gan labdabīgi procesi, kā piemēram, adenoma, gan arī tāda ļaundabīga saslimšana kā priekšdziedzera vēzis. Tāpēc ir svarīgi apmeklēt ārstu, lai laicīgi diagnosticētu slimību, jo no savlaicīgas ārstēšanas atkarīgs cilvēka dzīves ilgums un dzīves kvalitāte. Ar ultrasonogrāfijas metodi tāpat var noteikt arī iekaisīgus procesus priekšdziedzerī.
Liesa pieskaitāma pie asins radošiem orgāniem un tā novietota kreisajā paribē. Ar ultrasonogrāfijas metodi var noteikt tās izmērus, ārējās kontūras gludumu, struktūras izmaiņas. Sevišķi svarīgi tas ir asins saslimšanu gadījumos.
Vēdera dobumā var veidoties audzēji, kas nav saistīti ar iepriekš minētajiem orgāniem. Tie var būt veidojumi, kas atrodas retroperitoneālajā telpā, ar nervu sistēmu saistīti audzēji, palielināti limfmezgli vai ar limfātisko sistēmu saistītie audzēji, vēderplēves veidojumi un citi. Tāpat var noteikt brīvu šķidrumu vēdera dobumā (ascītu) sirds mazspējas slimniekiem un onkoloģisku slimību pacientiem.
Ultrasonogrāfijas metodei liela nozīme ir vēdera traumu gadījumos. Ar tās palīdzību veiksmīgi var konstatēt iekšējo orgānu plīsumus, saasiņojumus orgānos vai vēdera dobumā, brīvu gaisu vēdera dobumā, kas liecina par kuņģa vai zarnu plīsumu.
Orgānus, kas satur gaisu un gāzes (kā zarnas un kuņģis) sonogrāfiski nevar pilnībā izvērtēt, jo rodas attēla kropļojumi un artefakti. Ir apgrūtināta pilnvērtīga šādu orgānu ultraskaņas izmeklēšanas diagnostika. Taču bieži ir iespējama vizuālā dignostika dažāda lieluma veidojumiem zarnu vai kuņģa sienā, kā arī priekšējās sienas sabiezējumiem, kas rada aizdomas par šo orgānu saslimšanu. Tādejādi pacientam mērķtiecīgi tiek nozīmēts precīzāks izmeklējums vai cita izmeklējuma metode, piemēram- fibrogastroskopija vai kolonoskopija. Nereti ar sonogrāfijas metodi var diagnosticēt aklās zarnas piedēkļa iekaisumu, par ko liecina piedēkļa sienas sabiezējums un tūska, šķidrums vai infiltrāts ap to. Svarīgi tas ir bērnu izmeklēšanā, izmantojot ultrasonogrāfiju kā neinvazīvu metodi apendicīta diagnostikā. Izmeklējumu rezultāti ir labāki bērniem, jo viņiem ir samērā plāna vēdera priekšējā siena un retāk ir izteikts meteorisms (pastiprināta gāzu veidošanās zarnās ) nekā pieaugušajiem.
Lai jums laba veselība!
Ar cieņu,
ārsts- radiologs Ināra Atteka.